Kādas nopietnas kļūdas mēs pieļaujam, kad mūsu stāvoklis sāk uzlaboties

Un kas visu sabojā un novirza mūs no pareizā ceļa (tādā nozīmē, ka izved no plūsmas).

Patiesībā ir trīs galvenās:

1. Mēs domājam – wow, vai tas tiešām notiek šādi, vai tas tiešām viss ir man, bet tas tā nenotiek, es to neesmu pelnījis!

Nē, nē, nē, nē, nē. Jūs par to pat nedrīkstat domāt.

Jo, ja tev kaut kas tiek dots, tas ir vairāk redzams no augšas – neatkarīgi no tā, vai tas ir pelnīts vai nē. Atteikties no atlīdzības/dāvinājuma/nopelnīta maksājuma nozīmē aizvainot Gudro Labo Visumu.

Tāpēc panākumu un svinību brīdī jums nekavējoties (domās vai skaļi) ir jāsaka: “Es esmu saņēmis:

Vau, tas ir lieliski, liels paldies, lai tā būtu vienmēr!

Vai kaut ko līdzīgu, kas jums personīgi “rezonē” spēcīgāk.

2. Daudzi cilvēki skrien skatīties, kā klājas viņu ienaidniekiem/ kaimiņiem/ konkurentiem.

Lai pasmaidītu.

Viņus piekāpt.

Lai pārliecinātos, ka viņiem neveicas tik labi, un, redzot jūsu panākumus, viņiem vispār būs garlaicīgi.

Pārlūkot, vai viņi viņus panākt.

Vai kāda cita iemesla dēļ. Patiesībā tam nav nozīmes.

Taču, to darot, jūs it kā atmetat sevi no panākumu punkta.

Tā vietā, lai jebkādiem nolūkiem skatītos uz saviem ienaidniekiem/konkurentiem/trūkumiem, jums par tiem vispār nav jādomā. Ne vispār. Pilnīgi noteikti.